Jelgava (40 metai)

Meklēju sievu! Nē aizbēgusi nav, vienkārši nekad nav bijusi. Citi saka, ka man vajagot, laikam tāpēc, ka negrib būt vienīgie, kam ar pretējā dzimuma izvēli nav paveicies. Varēja jau gan man neatgādināt, es jau pats zinu, ka vajag. Jautājums par to, ko vajadzētu. Vajadzētu tādu, kas gribētu un varētu būt par mammu. Nē, ne jau man, man pašam ir. Zem viena jumta dzīvojam. Turklāt tāda, ka visas meitenes , kuras to uzzina bēg prom, ko kājas nes, atpakaļ neskatīdamās. Pat ne redzējušas, ne dzirdējušas nav, bet bēg. Es jau saprotu, ka grib pašas izrīkot, varbūt, ka darbā priekšnieces un tad, lai nezaudētu formu arī mājās turpina tādā pat garā. Ar tādām būs sūdīgi, es pats sev un darbā priekšnieks. Vārdu sakot divas mammas man nevajag, bet tādu, kas grib būt par mammu varētu pieņemt. Izvēlīgs es neesmu, tāpēc man vajag jaunu, skaistu, bagātu ar 90-60-90 izmēru, nav svarīgi blondīne, vai brunete, vienalga kas, bet ne tā kā mana pudeles brāļa Antona sieva Anna. Vispirms viņai bija 60. Nē, ne jau vecums – augums, pēc tam apkārtmērs, pēc tam svars un jādomā, ka arī tāds vecums nav tālu, kaut gan, kas to lai zina - viņas pasi Antons nekad nav redzējis. Annas māte, gan bija meitai pieteikusi un arī stingri uzraudzīja, lai jaunībā ar nekādiem večiem nepītos, kamēr nebūs 40 gadu. Viņai vajadzēja sēdēt mājās un adīt zeķes. Vienu pāri viņa arī uzadīja pa jaunības gadiem, turklāt tādu, ka sniega cilvēkam būtu par lielu. Antons tajās pazūd. Tā kā, iespējams, ka kāds laiks līdz 60 ir palicis, jo zeķes viņa vairs ne ada, ne mazgā. Arī savas ne. Tāpat jau bija ar tiem 90 arī, augums, apkārtmērs, svars un kas zina, ja būs 60, var sagaidīt arī 90. Bet tas viss bija pagātnē, tagad pats velns nesapratīs, kādi tur tie izmēri, tā vien šķiet, ka viss jāsaskaita kopā un būs gan svars, gan apkārtmērs reizē. Vārdu sakot – man ar tādiem izmēriem nevajadzētu, dīvāna žēl! Pašam nav slikti izmēri. Un saimnieciskāku nekā Anna arī. Agrāk mēs ar Antonu kā darījām. Dzērām stipro Apinīti, uzpīpējām kreisos smēķus, bet Antona suns Duksis uzkoda mūsu vietā. Nu tā brālīgi sadalījām pienākumus vārdu sakot. Ņemot vērā to, ka ne vienmēr uzkožamajam iznāca, suns vienmēr bija slaids un labā formā. Bet tagad – suns ir pārbarots tā, ka knapi elš, turpretī Antons izkāmējis kā lēģerī dzīvojis un nemaz pēc cilvēka neizskatās. Vārdu sakot - meitenes, Jūs sapratāt!
P. S. Mazliet sameloju – Apinīti nelietoju, nepīpēju neko, apkārt neklenderēju, ir ko darīt pārpārēm, ja tik maksātu un nav man ne pudeles brāļa Antona, ne Tontona, ne Pontona, ne arī kāda cita Vona!
Kā teica viens foršs nelaiķis – jau iepriekš pateicos par aplausiem! Tas gan attiecas uz tām, kuras parasti izsaka komplimentus vai kritiku pēc izlasīšanas :) Īstās bildes un pārējais pēc tam.

Ar cieņu -jūsu Ne Ješka!