Valmiera

Silta pievakare , nedaudz apmācies , smidzina neliels lietiņš!
Tu garām braucot , izdomā iegriezties tuvējā mežā nedaudz ieelpot svaigu gaisu , ieklausīties klusumā un pabūt vienai ar sevi, savām domām!
Nesteidzoties izkāp no mašīnas savos garajos tumšajos zābakos un dziļi elpu ievilkusi , aizver acis un centies sadzirdēt kā lietus lāses atsitas pret koku lapām , pirms nokrišanas sūnājā!
-Te piepeši sadzirdi klusus soļus , kas lēni un nesteidzīgi tuvojas Tev , no neliela izbīļa paliec sastingusi stāvam , joprojām ar ciet acīm , prāts mierina , ka Tev ir tikai izlicies , ka te neviena nav un nevar būt , ka esi viena pati ar domām un lietus lāsēm , kuras atļauju neprasot, slidinās pa Taviem sārti pietvīkušajiem vaigiem…

-Es no mugurpuses pienāku Tev klāt un ar savām lielajām maigajām rokām satveru Tavu vidukli un aiz tā pievelku Tevi cieši sev klāt un turu , gaidot Tavu reakciju vai nevēlēsies izrauties un mukt…
No negaidītā pārsteiguma nedaudz izbijusies , vēlies izrauties no mana apskāviena , bet nespēj pakustēties ne no vietas , lai arī kā gribētu kliegt un mukt, lai laižu Tevi vaļā , bet patiesībā Tev ir tik patīkami , ka vēlies šo laimes brīdi iemūžināt un laiku apstādināt!

Manas rokas noslīd zem Taviem īsajiem svārciņiem , un ieķeroties Tavu biksīšu maliņā , lēni lēni tās slīd pāri Taviem dupša vaigiem , atlaižu tās tikai pie ceļgaliem , kuri patīkamā uztraukumā nedaudz ļogās un prāto , kas tūlīt notiks!

Pieglaudies Tavai mugurai , es pārliecos Tev pār plecu un Tu sajūti karstu elpu sev uz kakla! Pa to laiku mana roka nozūd zem Taviem svārciņiem , kamēr otra pazūd blūzītē , Tu dziļi elpodama , savām domām ļauj vaļu , prāts kliedz:”Jā, es to gribu!”
Vēl pēc brīža sajūti , ka starp Tavām kājām parādās kas silts un stingrs , kas lēni un maigi tuvojas Tavam karstajam mincītim…

-Ja esi ar bagātīgu iztēli un fantāziju apdāvināta sieviete , tad Tev nebūs par grūtu izdomāt šim stāstam turpinājumu , noslēguma versiju ir ļoti daudz , tas atkarīgs kā ļauj domām lidot!

-Dievinu sievietes , kuras apdāvinātas ar iztēles un fantāzijas devu , kuras neieciklējas uz vienu sīkumu , bet izbauda nesteidzoties lietu kopumu! Kurai koks nav tikai koks , māja nav tikai māja , daba nav tikai daba , dzīve nav tikai dzīve , un kurai sekss nav tikai plika paņemšanās vai bizness , bet ir kaisle , iekāre , bauda , ieinteresētība un galu galā mīlestība…

-Mēs mainām stāstus , mēs mainām notikumus un rakstām savu vēsturi , viss atkarīgs vienīgi no mums , kā uztveram lietas un pasauli , kā rakstām , kā veidojam , kā mālējam – ar otiņu vai plaukstu!