Staigājos pa Beberbeķu mežu, baudu klusumu un dabu, ļaujot domām klīst. Kaut kur dziļi prātā uzpeld sapnis - ieraudzīt vīrieti pie koka, kurš, viens pats, ļaujas savām sajūtām, lēnām masējot savu stingro, stalto locekli.

Es pamanu viņu... un ar to pietiek, lai arī man saceļas. Apskatos apkārt - mežs ir kluss, neviena cita nav. Es izvelku savu un sāku lēnām sev masēt, jūtot, kā spriedze aug.

Pēkšņi viņš pamana mani. Mūsu skatieni sastopas. Viņš viegli pasmaida un ar rokas mājienu aicina pienākt tuvāk. Es pieeju. Tu piedāvā man pieskarties tev... un es piekrītu.

Mana roka lēnām sāk kustēties, sajūtot tavu stingrumu. Es masēju tevi mierīgi, izbaudot brīdi. Tad vienā brīdī es notupjos, paceļu skatienu uz tevi. Tu paskaties man acīs un klusi saki: "jā."

Es pietuvojos, lēnām noskūpstu galviņu, tad sāku to laizīt... un pēc brīža paņemu mutē, ļaujoties mirkļa kaislei.